Aizrāvos ar “mazbērniem”

Kad meitas sakaujas, kura kuru lelli un kā liks gulēt, man atkal nākas sēsties pie šujmašīnas un tamboradatas. Un atzīšos – daru to ar milzu prieku. Pirmkārt, jātrennējas taisnas vīles dabūt gatavas un otrkārt – laikam pati neesmu gana savā laikā ar lellēm izspēlējusies 😀

Šis tas “mazbērniem”

Dikti jau nu liels un vasarīgs klusums. Bet tikko kā rudens smarža ienāk ielās, ābelēs briest āboli, tiek novākta kartupeļu raža un daļa no ģimenes uzsāk “skolas gaitas”, tā rokas prasa darbu un rezultāts nav tālu. Šoreiz šis tas maniem “mazbērniem”.

Bet pats lielākais jaunums ir tas, ka esmu sākusi skolas gaitas un iestājusies Burdas šūšanas skolā. Nu mērķis ir viens – iemācīties TO darīt pamatīgi, tā, lai nav jāsaka savām meitām – Nelien tuvu kadrā, lai neredz kleitas šķībās vīles 😀 Man aug divas princeses un ir liela vēlme, lai es varētu post un pucēt viņas tā, lai pašai būtu prieks un lepnums, bet meitām nebūtu kauns vilkt mugurā!

Turpinājums sekos…

Otro iespēju T-krekliem!

Sakrājusies kaudze ar Tkrekliem, kas ziemas laikā “sarāvušies” 🙂 Dosim viņiem otro iespēju!

Turpinājums sekos… izejmateriālu gana vēl 😀

 

Diegu prieki un nedienas

Vispirms sākšu ar nedienām. Es jau vairāk-kārtīgi esmu jauši vai nejauši izmazgājusi savus vai bērnu adījumus veļasmašīnā, kopā ar kokvilnas krekliņiem. Rezultāts kā nu kuro reizi – atkarībā no adījuma sastāva – ja vairāk sintētikas, tad rezultāts daudz netšķiras no sākotnējā agregātstāvokļa, bet nu, ja tas ir kaut kas vilnīgāks…. ehhh… un šoreiz ir tas pēdējais variants. Silto un mīļo Montas merīnvilnas vestīti kādu rītu māte (t.i. es) iemetu vienā kaudzē ar meitu pidžammām.. Un rezultāts runā pats par sevi 😦

PIRMS –

Un PĒC –

Nu labi, ka vismaz Montas miega pelei der!

Kādu brīdi pārdzīvoju un tad ķēros pie adatām. Tapa jauna vestīte un šis tas pavasarim. Tā vieglāk pārciest pēdējo ziemas daļu – vienkārši to ignorēt un sākt posties pavasarim.

Un tad sākās “diegu trakumi”. Nu jau jaunākajai meitai pilns skapis, plus vēl lielās māsas mantojums. Bet mani pirksti kā traki – meklē ko atkal varētu apadīt. Tad nu iesākts vēl kāds jauns džemperītis Montas pavasara kolekcijai – bet vai meitētns to paspēs visu novalkāt? 😀

Meita man ļoti palīdz  – kā kaķēns pa diegiem ārdoties. Tad nu nākas biežāk adīkli vai tamborējumu nolikt maliņā.

Dāvana manai trīsgadniecei

Nu jau vairs pāris dienas līdz brīdim, kad mana gandrīz trīsgadniece kļūs par trīsgadnieci 🙂 Laiks paskrējis vēja spārniem. Domājot par dāvanu, aplūkoju visus krājumus, ko manā mājā ienesusi Lielā māsa Ķīna, secinu, nevienu mantu vairs! Tad nu jāķeras pie darba pašai, izmantojot pāris brīvos brīžus, kamēr Agate dārziņā, bet Monta guļ. Atzīšos – ideja 100% zagta no tīmekļa resursiem, bet izpildījums gan mans orģinālais 😀

Tagad vairs tik jāizdomā, ko likt tarbiņā iekšā. cerams, ka manai mazai dāmai patiks!

Sastrādāts, bet neatrādīts

Rokas nav slinkojušas ne dienu, par spīti lietiem, sniegiem un citām “vētrām”.

Pirmie manis darinātie  saules griezuma svārki mazai dejotājai un maisiņš, kur tos ielikt.

Agates rudens-ziemas kolekcija.

Pūču cepures mātei un meitai.

Šobrīd ar visiem desmit sākam gatavoties Ziemassvētkiem!

Pabeigts iesāktais

Darbiņš – sedziņa Montai – iesākta jau tad, kad vēl dreifēju pa māju ar lielu punci. Nu beidzot saņēmos un nakts melnumā pabeidzu. Doma sākotnējā bija tikai par dzeltenu krāsu, bet, kad to pabeidzu, sedziņa likās tāda kā nepabeigta. Tad nu piekombinēju trakas krāsas pārejošu lillā toņu maliņu – manuprāt ir ok 🙂

Rotaļlietas pašiem mazākajiem

Pēdējā laikā tapuši daudzi sīkumiņi pašiem mazākajiem – rotaļlietas no sērijas – “Pieskaries man” 🙂 . Atzīšos, lielākā daļa ideju ir zagtas un špikotas, bet tas jau nemaina izpildījuma oriģinalitāti.

Krelles, kur katrai bumbiņai sava krāsa, forma, lielums un izpildījums, tamborēts grabulis ar kinderolas dzeltenumu (iekšā sīkas pērlītes), un adīta bumba, kurā arī paslēpts iepriekšminētais pildījums.

Sākotnējais kubs, kas pēc piepildīšanas ar paralonu pārvērtās par bumbu 🙂

“Skārienjūtīgā” lupatiņa, kas parāda, cik maza ir mana pacietība, jo šī ir viena lapa no netapušas taustāmgrāmatas…

Un te vēl no Agates laikiem saglabātās mantas. Pogu deķītis ilgu laiku bija viens no mīļākajiem pavadoņiem garākos pārbraucienos ar ratiem vai mašīnu.