maskas

Meitai 4gadu ballīte – ar maskām.. Filcs, negulēta nakts pie šujmašīnas un gatavs! Atkal aizrāvos – turpinājums sekos…

Aizrāvos ar “mazbērniem”

Kad meitas sakaujas, kura kuru lelli un kā liks gulēt, man atkal nākas sēsties pie šujmašīnas un tamboradatas. Un atzīšos – daru to ar milzu prieku. Pirmkārt, jātrennējas taisnas vīles dabūt gatavas un otrkārt – laikam pati neesmu gana savā laikā ar lellēm izspēlējusies 😀

Šis tas “mazbērniem”

Dikti jau nu liels un vasarīgs klusums. Bet tikko kā rudens smarža ienāk ielās, ābelēs briest āboli, tiek novākta kartupeļu raža un daļa no ģimenes uzsāk “skolas gaitas”, tā rokas prasa darbu un rezultāts nav tālu. Šoreiz šis tas maniem “mazbērniem”.

Bet pats lielākais jaunums ir tas, ka esmu sākusi skolas gaitas un iestājusies Burdas šūšanas skolā. Nu mērķis ir viens – iemācīties TO darīt pamatīgi, tā, lai nav jāsaka savām meitām – Nelien tuvu kadrā, lai neredz kleitas šķībās vīles 😀 Man aug divas princeses un ir liela vēlme, lai es varētu post un pucēt viņas tā, lai pašai būtu prieks un lepnums, bet meitām nebūtu kauns vilkt mugurā!

Turpinājums sekos…

Pagarināt, lai pagarinātu

Kārtojot meitas skapi, atradu divus pagājušajā gadā tapušus svārciņus, kas nepieklājīgi sarukuši, jo nu jau lielajai dāmai kājas krietni pastiepušās. Taču viduklī tie vēl der un valkāti arī ir pavisam nedaudz, tāpēc, lai netiktu kārtējā maisā “Tas māsai”, nolēmu tos pagarināt, lai pagarinātu to mūžu. Volānu vietā izvēlējos visvienkāršākās kokvilnas mežģīnes. Man iepatikās un līdzīgi pārveidoju arī vienu Agatei mīļu vasaras kleitiņu.

Tātad – Pirms:

Un Pēc:

Īstenībā šis process mani dikti aizrāva un es iemīlējos mežģīnēs. Tagad tik noturēties un neapmežģīņot visu ģimenes garderobi 😀

Vasarai gatavoties!!!

Uj, pienāca pavasaris, kā vienmēr negaidīti un nemanot. Un tagad bail, ka nenokavējam vasaru 🙂

Un tā –

2 lakatiņi – Ls, 0,69/gab – vietējā Maximā + pus stunda pie šujmašīnas (jaunākās dziesmu pavadījumā) top vasaras skrejamkleita vecākajai! Žēl, ka mazā – nu jau gandrīz gadniece -ir tik ļoti greizsirdīga uz šujmašīnu 😦

Tie paši lakatiņi, vēl pusstunda un superplānas un stilīgas īsbikses gatavas!

Pēdējais vasaras komplekts sakomplektēts

Es jau laicīgi biju sašuvusi Agatei vasares platmales, ko viņa arī aktīvi jau tagad iemēģina sev un saviem plīša draugiem.

Vakar dabūju brīnišķīgo puķaino audumu, no kā bija šūta viena no cepurēm, un tad nu šodien tapa bikses komplektācijā pie cepures – laikam pēdējās, jo noteikti, ka nebūtu prātīgi uzšūt 20 bikses vasarai…

šoreiz paliksim pie 8!

Bikses puikam?

Uzšūt apģērbu meitenei? Nieki! Ņemam jebkuru auduma gabalu un taisam tik augšā! Vienalga kādas – ar puķītēm, zvēriņiem, punktiņiem, svītrām, zilu, zaļu, brūnu vai rozā… Tādā ziņā mēs, sievietes, esam ļoti priviliģētas. Cik daudz zināmi gadījumi, kad mazās māsas tiek pie lielo brāļu štātēm? Mēs jau neesam kaprīzas – varam uzvilkt i zilu kombinzonu, i džīnas ar mašīnām utt. Bet kā ir ar puikiem? Vai bieži redzēti indivīdi rozā jaciņā, kas palikusi no māsas? Stereotipi? Zilo/rozā tradīcijas??? Pašai gadījies, kad kādu bērnu visu laiku saucu par puiku, jo viņam ir tumši zils kombītis un cepure, un tad pati samulstu, kad māte rotaļu laukumā pasauc – Maša iģi sjuda!

Par to visu aizdomājos, kad saņēmu piedāvājumu pamēģināt uzšūt puikam bikses. Radās jautājums – kādas? Vai puiku mammas vēlas savas atvases līdz desmit gadu vecumam no galvas  līdz kājām ģērbt tīri vīrišķīgos toņos ar atbilstošiem aksesuāriem – Makvīniem, mašīnām, lācīšiem, pirātiem utt.? It kā jau pieaugušo mode iet visiem stereotipiem krietni pa priekšu – vīrieši velk rozā, nēsā svārkus… bet mazo puiku mammas laikam vēl tam nav gatavas 😀 Un labi, ka man pagaidām nav dēla, jo es noteikti nenoturētos un uzšūtu pārīti puķainu ūziņu 😀

Un tad nu es mēģināju… bet necik tālu par stereotipiem netiku 🙂 Lūk vakarnakts darinājumi!

Runājot vēl par stereotipiem, atceros, ka lasīju kādu materiālu, kur teikts, ka pēc fen-šui tieši zilā un rozā esot tās krāsas, kas jau no zīdaiņa vecuma iekodējot sievišķīgās un attiecīgi vīrišķīgās rakstura iezīmes bērnā. Ej nu tu sazini! Mūsu senči (nu tad, kad vēl tas fen-šujs nebija izgudrots) visi skraidīja baltās linu ūziņās un raibos lindrakos un neviens neprotestēja 🙂

Turpinu bikšu tēmu

 

Un tad par tām biksēm. Līdz ar manu vēlmi uzšūt jaunu apģērbu aug arī Agates vēlme šo apģērbu sasmērēt – var jau būt, ka tas tiek darīts, lai katru dienu vilktu ko citu. Regulāri apģērbs tiek izdaiļots ar pārtiku, top flomasteru tetovējumi uz ķermeņa un arīdzan uz jaunajām biksēm, nerunājot nemaz par to, kāda viņa atgriežas no spēļu laukuma – tur nav ne smakas no smalkām manierēm 🙂 Šķiet, ka viņa iet nevis uz šūpolēm un slidkalniņu, bet uz kādu servisu palīdzēt puišiem nomainīt eļļu mašīnām.

Tad nu šovakar nolēmu nepaslinkot, izmantoju atnākušo iedvesmu un atkal sēdos pie šujmašīnas. Rezultātā tapa trīs čigānu bikses – visas raibas un aktuālajā “kļošu” izskatā.

Pirmās divas bikses šūtas no kokvilnas, bet trešās ar puķēm un bitītēm no mīksta flaneļauduma.

Tāpat šobrīt procesā ir operācija “Kā tikt vaļā no dzijas krājumiem”. Izskatās, ka viens palielāks darbiņš drīz būs gatavas atrādīšanai.

Dāvaniņa mazām dāmītēm

Pirms kādas nedēļas tapa nelielas dāvaniņas mazām princesēm. Nu sūtījums nonācis galā uz tālo Īslandi, tagad varu rādīt arī citiem 🙂

Sunenīte-čigāniete no darba cimdiem 🙂

“Ātrie” tilla svārki – katras meitenes (vai tomēr mammas) sapnis.

Jautrie burtiņi. Un čūskulēns un bumbu virtene-krelles pavisam mazām rociņām.

Laikam viedums tomēr nāk tikai ar laiku… Kad piedzima Agate, sapirkos visādus plastmasas sū… , likās, ka tik vairāk, krāsaināk, skaļāk, bet nu es saprotu, ka pāris vakara stundas,  roku veiklība un bērns novērtē paštaisītas lietas 100 reizes vairāk kā kādus Ķīnas brīnumus.

Sveicieni Sandrai un Telmai!!!!

Lielā bikšu diena

Jau kādu laiku domāju par to, ka varētu uzšūt meitai bikses. Bija arī pāris neveiksmīgi mēģinājumi – lai gan izmantoju Burdas piegrieztnes un arī vienreiz pēc kāda žurnāla apraksta. Nezinu, kas tieši bija vainīgs – meitas “nestandarta” figūra 😀 vai kādas manas nezināšanas. Šoreiz izrakos internetu un nolēmu to visu pasākumu padarīt pavisam vienkāršu. Pārlocīju esošās bikses uz pusēm, liku virsū arī pārlocītam audumam un izgriezu divas detaļas. Un tā – neliels ieskats procesā:

Principā abas daļas ir vienādas.  Pāris biksēm priekšdaļai nogriezu kādus divus centimetrus no jostas daļas, tad priekšā neveidojas maiss, bet, ja bikses brīvas, tad tas arī netraucē. Un, kad materiāls ir piegriezts, atliek vien apstrādāt malas, visu sašūt un ievērt gumiju.

Lūk rezultāts –

Es laikam esmu jau teikusi, ka esmu tipiska vācēja ar lielummānijas nosliecēm 🙂 Protams, ka man nepietika ar vienām biksēm. Šeit redzama visa Agates hipijvasaras bikšu kolekcija. Tapa četras – lillā puķainās no plānas kokvilnas, zaļās un rozā no plānas trikotāžas, bet koši puķainās no flīsa – tās tādiem vēsākiem romantiskiem vasaras vakariem.