24 Dec 2012 Komentēt
Mums šogad daudz kas jauns – Montai pirmie Ziemassvētki, Agatei ilūzijas par rūķiem un vecīti, pirmā nepirktā, bet mežā atrastā eglīte, pirmie svētki bērnudārzā, pirmie svētki četratā un bērniem beidzot īsti balti svētki, tik balti, cik balti vien var vēlēties.
Lai jums arī visiem šovakar un pārējās svētku dienās silti – gan rokām un kājām, gan sirsniņām!
06 Sep 2012 1 komentārs
in Bērnkopība, Rotaļlietas, Sadzīves ainiņas
Nu arī mana lielā-mazā meita palaista bērnudārzā. Gaidījusi to gandrīz visu vasaru, nu beidzot zina, kas tas ir. Slimības dēļ gan mūsu pirmais septempris sākās tikai vakar. Pagaidām bez jebkādiem šķēršļiem – nekādas raudāšanas un tielēšanās – varam piecelt bez problēmām, pati steidz apģērbties un skrien man pakaļ – mati, mati, sataisi matus! Kopā ar tēti laicīgi dodas uz “darbu”. Cerams, ka arī pēc nedēļas nekas nemainīsies, kad viss jau būs zināms. Laikam gandrīz trīs gadi diendienā ar mammu bijis pietiekami ilgs laiks, lai es meitai būtu nedaudz apnikusi un tagad viņai gribas redzēt jaunus apvāršņus. Noteikti ne mazsvarīgs ir fakts, ka Agate vairs nav viena un mana uzmanība mājās jau nu dikti jādala ar mazo māsu
Likās, ka bērnudārzs padarīs manas rokas brīvākas, bet nekā. Monta, laikam saprasdama, ka nu ir viena mājās pa dienu, pieprasa 100% uzmanību no manis. Plus vēl tas, ka Agate ar savu vīrusu padalījās ar mums visiem. Tagad sēžam kabataslakatiņu ielenkumā un viesistabas galdiņš atgādina aptiekas noliktavu.
Spītējot iepriekšminētajam, nākas ķerties pie “roku” darbiem bērnu dārza vajadzībām. Atšķirībā no citiem man zināmiem dārziņiem, mūsējā valda vienādības princips – mammas nevar izpausties, darinot bērniem mantu maisus utt – ļoti daudzas lietas tiek pasūtītas visiem vienādas – uzrocīši mākslas darbiem, sporta tērpi, mugursomas mantām utt., laikam slikta pieredze. Un tomēr šo to nākas pagatavot mammučiem.
Filca burtiņi, kuri Agatei būs jāpiekarina grupiņas telpās ikreiz, kad ieradīsies. Tā kā uz sapulcēm dodas papiņš, nav skaidrs, kādiem jābūt burta parametriem, tāpēc izgatavoju divus.
Bija jāpagatavo paliknītis pusdienu galdam, kuru ielaminēs. Varēju paņemt Agates zīmuļus un flomīšus un nedaudz relaksēties… Nevaru vien sagaidīt nākamos darbiņus 🙂
19 Jūl 2012 4 komentāri
in Bērnkopība, Sadzīves ainiņas
Nu jau sākam aprast ar domu, ka esam četri. Abas rokas aizņemtas vienmēr 🙂 . Agate nemaz neļaus sevi apdalīt ar uzmanību.
Mana ikdiena – viena rokās, otra klēpī, viena ratos, otra pie rokas, vienu baroju, otrai lasu pasaku, vienu šūpinu, abām dziedu šūpuļdziesmu :D. Nevaru iedomāties, kā var sadalīt uzmanību trim vai četriem bērniem 🙂
Lielā māsa ir ļoti greizsirdīga un reizē liels palīgs. Bez viņas nekur 🙂
Uz balkona ienākusies pirmā raža… Laukus no Rīgas nevar izdzīt!
Šobrīd roku darbi nedaudz atlikti malā. Nedaudz tāpēc, ka tais īsajos starp brīžos, kad viena vai otra atvase guļ, vai, nedoddies, guļ abas!!!, esmu pamanījusies iesākt džemperīti Agatei. Viņai rudenī priekšā liels notikums – ies uz bērnu dārzu, tāpēc kāda jauna štātīte neskādēs.
Šorīt, kamēr Monta saldi čučēja, mēs ar Agati nolēmām padarboties pa virtuvi. Šobrīd, kad veikalā dažādus našķus var nopirkt pa pārdesmit santīmiem, reti kad sanāk ko uzcept – ja nu pa svētkiem. Nolēmām izcept vienkāršus cepumus. Sanāca arī 🙂 Un rezultātā man ir viela pārdomām…. Bērns parasti veikala cepumus var izēst veselu paciņu – mūsu pagatavotos – tikai divus ar pienu un teica – Viss… Nelielīšos – sanāca garšīgi, tā, ka tas nevarētu būt iemesls. Vienīgais secinājums – vainīgi E brīnumi un kaut kādi garšas pastiprinātāji???? Nolēmu, ka tas būs jāatkārto. Atceros, ka mēs bērnībā ar mammu ļoti bieži taisījām visādus brīnumnašķus – pat bez receptēm, mēģināsim arī mēs!
Šobrīd visvairāk pietrūkst brīvības. To manā vietā bauda Agate – guļ teltī, brauc uz mežu sēnēs, sauļojas uz nebēdu, peldās, brauc ciemoties… Ar maso māsu mēs pagaidīsim. Lai apveļas, tad jau atkal šausim dzīvē!
Sveicieni ne-vasarā 🙂
06 Jūn 2012 4 komentāri
in Bērnkopība, Sadzīves ainiņas
Nu varu teikt – vēl viens darbiņš padarīts! 30.maijā pasauli ieraudzīja mana otra princese, kuru turpmāk sauksim par Montu. Šis ir lielākais darbiņš pēdējo deviņu mēnešu laikā, ar ko gribu palielīties 😀
Šoreiz gaidīšanas process likās ilgāks kā pirmo reizi, tāpēc lepnums un gandarījums vēl lielāks.
Tad nu laikam roku darbus pagaidām atliksim, ja vien man pa pieri neiešaus iedvesmas mūza vai akūta vajadzība sēsties pie šujmašīnas vai adāmadatām.
08 Apr 2012 1 komentārs
Šogad kā vēl nekad… Aiz loga putenis, mājās nav nevienas sīpolu mizas olu krāsošanai, līdz šūpolēm tā arī netikām…
Pagājušajā gadā olas dēja mammas truši – viņiem labi raibas un gardas sanāk 🙂 šogad nācās meitu pārģērbt par zaķeni un olas eksperimenta pēc krāsojām mellenēs un kumelītēs. Un laikam ar odiem vasarā būs dikti traki 😀
Lai vai kā – esam tuvāk vasarai! Priecīgi!!!!
21 Feb 2012 Komentēt
in Bērnkopība, Rokdarbi, Sadzīves ainiņas
Vakar aizvadīta ļoti rosīga diena. Vīrietis nodots gādīgās mediķu rokās apārstēties, bet mēs ar Agate kā bitītes turpinām darboties.
Darbiņš numur viens – izķemmēti vietējie veikali. Un īpaši vērtīgs izrādījās “Mežrozes” apmeklējums. Es tādos veikalos nedrīkstu iet, jo tas pamazām putina mūsu ģimenes budžetu. Devos turp pēc viena gabala flaneļa auduma, bet rezultātā iznācu ar maisu, ko nācās likt bagāžas nodalījumā. Un lūk – ieguvumi:
No šī auduma noteikti tuvākajā laikā taps svārki mātei un skaista kleita meitai.
Četri metri lieliskā mumīšauduma princeses gultas glaunam ietērpam.
Vēl šis tam kaut kam nekonkrētam nākotnē.
Krāsas, kuras nekad neatstāj mani vienaldzīgu.
Pāris pirkumi paliks aizkadrā. Es, kā tipiska vācēju kārtas pārstāve nedrīkstu visu atklāt, rādīt, stāstīt, jo tad mani iespējams kāds sūtīs nedaudz paārstēt savu nelielo aizraušanos 🙂
Darbiņš numur divi – revīzija Agates drēbju skapī. Secinājums viens – baro vai nebaro, bet bērni aug nenormāli ātri. Lielu daļu atvilktņu satura nācās salādēt melnajos maisos, jo viss bija līdz nabai, potītēm vai neapsedza dibenu. Pats kārtošanas process ārkārtīgi sajūsmināja pašu Agati – viss tika novērtēts, uzmērīts, savilkts kārtu kārtās.
Kad tika ieviesta neliela skaidrība meitas drēbju skapī, kas gan noteikti būs tikai labi ja uz pāris dienām, ķērāmies pie nākošā darba – vannas istabas ģenerālās tīrīšanas. Viss sākās pavisam nevainīgi ar birsti, Skaidras bundžiņu un lupatiņu, bet beidzās, ņemot palīgā urbi no papiņa krājumiem un tamboradatu. Kā rezultātā, izrādījās, ka ar tamboradatu var izglābt šo to, ko sieviete ir sabojājusi ar skrūvgriezi un urbi 🙂 . Šodien lielie tīrīšanas darbi turpināsies.
Un pēdējais, bet laikam visdarbietilpīgākais vakardienas veikums – beidzot pabeigts mans pirmais un laikam uz kādu ilgāku laiku pēdējais krustdūrienšuvums. Lai gan tas prasīja upurēt manu dārgo miegu līdz pulksten 2viem, tas tomēr bija tā vērts, savādāk jau bija nepieklājīgi, ka iesāktais šuveklis kādu mēnesi mētājas pa māju. Jāsaka, visa cieņa tām dāmām, kas šādus šuvumus veic regulāri – tas tomēr prasa mega pacietību! Manā gadījumā arī izdomu, kad saproti, ka iepirktie mulinē diegi kādā konkrētā krāsā nepietiek uzprintētajam attēlam – tad sākas improvizācija.
Vēl tikai jāizdomā gaumīgs rāmītis un glezniņa manai Pūkomānei pie gultas (tas tāds specpasūtījums no viņas pašas) gatava. Tikai viena problēma – kā glezniņu piestiprināt tā nesāpīgāk pie nesošās sienas – urbi šodien man vairs negribas ņemt rokās 🙂
17 Feb 2012 1 komentārs
in Bērnkopība, Sadzīves ainiņas
Lai vai kā gribas savu mazo dāmu ietērpt princešu kleitās, izrotāt ar krellēm un košām matu sprādzēm, pagaidām tomēr kaut kādi viņas primitīvie instingti gūst virsroku. Ziemīgajās pastaigās Agate dodas ar cirvi un zāģi rokās. Vakar kādas desmit minūtes mans bērns, nometies uz ceļiem, zāģēja ledu, ko mājas sētnieks dauzīja no ietves. Jo papiņš bērnam iestāstīja, ka ar jauniegūto darba rīku, proti, zāģi, mājās mēbeles nedrīkst zāģēt. Vislabāk zāģēt laukā sniegu. Tā nu mūsu pastaigu kompanjons jau vairākas dienas ir nevis sniega lāpsta vai ragaviņas, bet gan cirvis un zāģis. Lieki piebilst, ka pretīmgājēju reakcija ir dažāda.
Savukārt laukos iecienīta rotaļa ir – “Ieraksim sunīti sniegā” – kam seko ļaunie smiekliņi. Labi, ka Toto ir tik saprotošs un pagaidām uz savas draudzenes interesantajiem izgājieniem ( – tu būsi mans zirdziņš! – es tev paraušu astīti! – es tev atņemšu bumbu! ) pagaidām reaģē visai miermīlīgi.
susurampapedam 