maskas

Meitai 4gadu ballīte – ar maskām.. Filcs, negulēta nakts pie šujmašīnas un gatavs! Atkal aizrāvos – turpinājums sekos…

Palaista “dzīvē”

Nu arī mana lielā-mazā meita palaista bērnudārzā. Gaidījusi to gandrīz visu vasaru, nu beidzot zina, kas tas ir. Slimības dēļ gan mūsu pirmais septempris sākās tikai vakar. Pagaidām bez jebkādiem šķēršļiem – nekādas raudāšanas un tielēšanās – varam piecelt bez problēmām, pati steidz apģērbties un skrien man pakaļ – mati, mati, sataisi matus! Kopā ar tēti laicīgi dodas uz “darbu”. Cerams, ka arī pēc nedēļas nekas nemainīsies, kad viss jau būs zināms. Laikam gandrīz trīs gadi diendienā ar mammu bijis pietiekami ilgs laiks, lai es meitai būtu nedaudz apnikusi un tagad viņai gribas redzēt jaunus apvāršņus. Noteikti ne mazsvarīgs ir fakts, ka Agate vairs nav viena un mana uzmanība mājās jau nu dikti jādala ar mazo māsu

Likās, ka bērnudārzs padarīs manas rokas brīvākas, bet nekā. Monta, laikam saprasdama, ka nu ir viena mājās pa dienu, pieprasa 100% uzmanību no manis. Plus vēl tas, ka Agate ar savu vīrusu padalījās ar mums visiem. Tagad sēžam kabataslakatiņu ielenkumā un viesistabas galdiņš atgādina aptiekas noliktavu.

Spītējot iepriekšminētajam, nākas ķerties pie “roku” darbiem bērnu dārza vajadzībām. Atšķirībā no citiem man zināmiem dārziņiem, mūsējā valda vienādības princips – mammas nevar izpausties, darinot bērniem mantu maisus utt – ļoti daudzas lietas tiek pasūtītas visiem vienādas – uzrocīši mākslas darbiem, sporta tērpi, mugursomas mantām utt., laikam slikta pieredze. Un tomēr šo to nākas pagatavot mammučiem.

Filca burtiņi, kuri Agatei būs jāpiekarina grupiņas telpās ikreiz, kad ieradīsies. Tā kā uz sapulcēm dodas papiņš, nav skaidrs, kādiem jābūt burta parametriem, tāpēc izgatavoju divus.

Bija jāpagatavo paliknītis pusdienu galdam, kuru ielaminēs. Varēju paņemt Agates zīmuļus un flomīšus un nedaudz relaksēties… Nevaru vien sagaidīt nākamos darbiņus 🙂

Rotaļlietas pašiem mazākajiem

Pēdējā laikā tapuši daudzi sīkumiņi pašiem mazākajiem – rotaļlietas no sērijas – “Pieskaries man” 🙂 . Atzīšos, lielākā daļa ideju ir zagtas un špikotas, bet tas jau nemaina izpildījuma oriģinalitāti.

Krelles, kur katrai bumbiņai sava krāsa, forma, lielums un izpildījums, tamborēts grabulis ar kinderolas dzeltenumu (iekšā sīkas pērlītes), un adīta bumba, kurā arī paslēpts iepriekšminētais pildījums.

Sākotnējais kubs, kas pēc piepildīšanas ar paralonu pārvērtās par bumbu 🙂

“Skārienjūtīgā” lupatiņa, kas parāda, cik maza ir mana pacietība, jo šī ir viena lapa no netapušas taustāmgrāmatas…

Un te vēl no Agates laikiem saglabātās mantas. Pogu deķītis ilgu laiku bija viens no mīļākajiem pavadoņiem garākos pārbraucienos ar ratiem vai mašīnu.

Dāvaniņa mazām dāmītēm

Pirms kādas nedēļas tapa nelielas dāvaniņas mazām princesēm. Nu sūtījums nonācis galā uz tālo Īslandi, tagad varu rādīt arī citiem 🙂

Sunenīte-čigāniete no darba cimdiem 🙂

“Ātrie” tilla svārki – katras meitenes (vai tomēr mammas) sapnis.

Jautrie burtiņi. Un čūskulēns un bumbu virtene-krelles pavisam mazām rociņām.

Laikam viedums tomēr nāk tikai ar laiku… Kad piedzima Agate, sapirkos visādus plastmasas sū… , likās, ka tik vairāk, krāsaināk, skaļāk, bet nu es saprotu, ka pāris vakara stundas,  roku veiklība un bērns novērtē paštaisītas lietas 100 reizes vairāk kā kādus Ķīnas brīnumus.

Sveicieni Sandrai un Telmai!!!!

Jaka un tīģerpitons

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka esmu iesākusi adīt kapučjaku Agatei. Tad nu šinīs dienās tā ir tapusi un ir gatava atrādīšanai.

 

 

Vienīgās manas raizes šīs jakas sakarā ir saistītas ar kabatām. Pirmo reizi nolēmu par labu tām. Un, tikai piešujot, sāku domāt, kā būs tālāk – ja mazā čača izdomās tajās sakraut akmeņus, tad diez kas labs tur nebūs. Jāpadomā par oderītēm vai kādiem citiem stiprinājumiem.

Otrs mans veikums šais dienās ir tapis iedvesmojoties no Laines Lapiņas  http://mammasrokas.blogspot.com/search/label/%C4%8C%C5%ABskul%C4%93ns%20mazulim . Viņa bija tā, kas mani iedvesmoja vispār sēsties klāt šujmašīnai. Iepriekš likās, ka tā man ir tumša bilde, ka, pirms ķerties pie šujmašīnas, jābūt diplomam šūšanā un ar lineālu un lekāliem, piegriezņu kaudzi un milimetru papīru jāburās mēnešiem. Bet izrādās, ka tam var pieiet arī vieglāk 🙂 un bērni piedod arī ne tik taisnas vīles.

Šoreiz nolēmu uzšūt čūskulēnu čačai. Sākotnējā ideja bija par attīstošu rotaļlietu, bet man sanāca – spilvens a’la mīkstā manta, kuru Agate šonakt ņēma blakus gultā.

Materiāli šoreiz patrāpījās no smalkā gala – satīna gultas veļas pārpalikumi un elastīgs samts, kas kādu ilgāku laiku mētājās audumu krājumos. Agate veica viņai vien saprotamas manipulācijas ar jauno mūsu mājas iemītnieku Tīģerpitonu.

Sveicieni Aijai  vārdiņšvētkos :*

Lai visiem radošs un izdevies siltais pavasara sākums!

Filca cipariņi

Tā kā mūsmājā šobrīd aktuāla ir ciparu un burtu tēma, šodien radās ideja izgatavot jaunus iemītniekus Agates mantu kastei. Saprotams, ka asistente darbojās visaugstākajā līmenī 🙂

Lūk rezultāts  –

Pagaidām jau mazā bija ārkārtīgi priecīga, lai gan visvairāk viņa sajūsminājās, kad cipariņiem tapa acis. Noteikti prieks dubultotos, ja pa nakti tiem uztaptu arī rociņas un kājiņas, bet laikam šonakt tas būtu pāri maniem spēkiem.