edit copy edit paste

Dažreiz uznāk traka vēlme apģērbt visu ģimeni vienādi 😀 Papīša cepure netika kadrā, jo tā jau sildīja ausis.

Meitenes gatavas auKstās sazonas sākumam!!!

P.S. Uz svētkiem briest doma par vienādiem tutu svārkiem. Papītim tas atkal ies secen 😉

Diegu prieki un nedienas

Vispirms sākšu ar nedienām. Es jau vairāk-kārtīgi esmu jauši vai nejauši izmazgājusi savus vai bērnu adījumus veļasmašīnā, kopā ar kokvilnas krekliņiem. Rezultāts kā nu kuro reizi – atkarībā no adījuma sastāva – ja vairāk sintētikas, tad rezultāts daudz netšķiras no sākotnējā agregātstāvokļa, bet nu, ja tas ir kaut kas vilnīgāks…. ehhh… un šoreiz ir tas pēdējais variants. Silto un mīļo Montas merīnvilnas vestīti kādu rītu māte (t.i. es) iemetu vienā kaudzē ar meitu pidžammām.. Un rezultāts runā pats par sevi 😦

PIRMS –

Un PĒC –

Nu labi, ka vismaz Montas miega pelei der!

Kādu brīdi pārdzīvoju un tad ķēros pie adatām. Tapa jauna vestīte un šis tas pavasarim. Tā vieglāk pārciest pēdējo ziemas daļu – vienkārši to ignorēt un sākt posties pavasarim.

Un tad sākās “diegu trakumi”. Nu jau jaunākajai meitai pilns skapis, plus vēl lielās māsas mantojums. Bet mani pirksti kā traki – meklē ko atkal varētu apadīt. Tad nu iesākts vēl kāds jauns džemperītis Montas pavasara kolekcijai – bet vai meitētns to paspēs visu novalkāt? 😀

Meita man ļoti palīdz  – kā kaķēns pa diegiem ārdoties. Tad nu nākas biežāk adīkli vai tamborējumu nolikt maliņā.

Džempītis lauku stilā

Lai arī mazai māsai mantojumā no lielās palicis gana daudz drēbju, nevaru noturēties, neuzadot ko jaunu. Kopš Monta no pasīvas gulētājas palikusi par aktīvu grīdas šļūkātāju un rāpot mēģinātāju, aktuāls jautājums – lai uz aukstā lamināta tomēr būtu silti. Tad nu top vestes un džemperi – ja piedurknes paada pāris centimetrus garākas, tad varu būt droša, ka derēs līdz pirmajiem soļiem noteikti.

Tā kā es dievinu dziju a’la – dieszinkastursanāks, tad nu rezultāts ir raibāks kā dzeņa vēders 🙂

Sastrādāts, bet neatrādīts

Rokas nav slinkojušas ne dienu, par spīti lietiem, sniegiem un citām “vētrām”.

Pirmie manis darinātie  saules griezuma svārki mazai dejotājai un maisiņš, kur tos ielikt.

Agates rudens-ziemas kolekcija.

Pūču cepures mātei un meitai.

Šobrīd ar visiem desmit sākam gatavoties Ziemassvētkiem!

Sveiciens uz Itāliju

Pūču cepures un rotiņas sagatavotas nosūtīšanai mazajām dāmām uz Itāliju.

Rotaļlietas pašiem mazākajiem

Pēdējā laikā tapuši daudzi sīkumiņi pašiem mazākajiem – rotaļlietas no sērijas – “Pieskaries man” 🙂 . Atzīšos, lielākā daļa ideju ir zagtas un špikotas, bet tas jau nemaina izpildījuma oriģinalitāti.

Krelles, kur katrai bumbiņai sava krāsa, forma, lielums un izpildījums, tamborēts grabulis ar kinderolas dzeltenumu (iekšā sīkas pērlītes), un adīta bumba, kurā arī paslēpts iepriekšminētais pildījums.

Sākotnējais kubs, kas pēc piepildīšanas ar paralonu pārvērtās par bumbu 🙂

“Skārienjūtīgā” lupatiņa, kas parāda, cik maza ir mana pacietība, jo šī ir viena lapa no netapušas taustāmgrāmatas…

Un te vēl no Agates laikiem saglabātās mantas. Pogu deķītis ilgu laiku bija viens no mīļākajiem pavadoņiem garākos pārbraucienos ar ratiem vai mašīnu.

Jaka un tīģerpitons

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka esmu iesākusi adīt kapučjaku Agatei. Tad nu šinīs dienās tā ir tapusi un ir gatava atrādīšanai.

 

 

Vienīgās manas raizes šīs jakas sakarā ir saistītas ar kabatām. Pirmo reizi nolēmu par labu tām. Un, tikai piešujot, sāku domāt, kā būs tālāk – ja mazā čača izdomās tajās sakraut akmeņus, tad diez kas labs tur nebūs. Jāpadomā par oderītēm vai kādiem citiem stiprinājumiem.

Otrs mans veikums šais dienās ir tapis iedvesmojoties no Laines Lapiņas  http://mammasrokas.blogspot.com/search/label/%C4%8C%C5%ABskul%C4%93ns%20mazulim . Viņa bija tā, kas mani iedvesmoja vispār sēsties klāt šujmašīnai. Iepriekš likās, ka tā man ir tumša bilde, ka, pirms ķerties pie šujmašīnas, jābūt diplomam šūšanā un ar lineālu un lekāliem, piegriezņu kaudzi un milimetru papīru jāburās mēnešiem. Bet izrādās, ka tam var pieiet arī vieglāk 🙂 un bērni piedod arī ne tik taisnas vīles.

Šoreiz nolēmu uzšūt čūskulēnu čačai. Sākotnējā ideja bija par attīstošu rotaļlietu, bet man sanāca – spilvens a’la mīkstā manta, kuru Agate šonakt ņēma blakus gultā.

Materiāli šoreiz patrāpījās no smalkā gala – satīna gultas veļas pārpalikumi un elastīgs samts, kas kādu ilgāku laiku mētājās audumu krājumos. Agate veica viņai vien saprotamas manipulācijas ar jauno mūsu mājas iemītnieku Tīģerpitonu.

Sveicieni Aijai  vārdiņšvētkos :*

Lai visiem radošs un izdevies siltais pavasara sākums!

Atpakaļ ierindā!!!

Nu ko – pavasara saulīte mūs paspēja tā viltīgi samīļot, tā, ka nācās ārstēties. Pavadītas vairākas dienas lazaretes režīmā starp miljoniem piešņauktu kabatas lakatiņu, klepus sīrupu un termometru padusē, starp negulētām naktīm un žēlabainiem – MAAMMUUUU!!! – no blakus istabas ik pēc pāris stundām, starp simtiem reižu pārlasītām bērnu grāmatām, multenēm un kaudzi trijatā izkrāsotu krāsojamo grāmatu. Bet nu izskatās, ka viss jau pāri un atvase, atkal uzstutēta kājās, var atsākt savus nedarbus pēc pilnas programmas.

Bet neba jau rokas stāvēja dīkā visas šīs dienas. Visam iepriekš minētajam pa vidu godam pabeidzu pāris iesāktu darbiņu.

Un tā –

Sagaidīšanas komplektiņš kādai īpašai bēbītei

Sedziņa un apmalīte gan tapa nedaudz senāk, bet paladziņš tikai šorīt.

Bet jaciņa un zeķītes gan tika adītas, sēžot blakus Agates gultiņai, starplaikos starp temperatūras mērīšanu un zāļu/tējas došanu.

Runājot par konkrēto komplektiņu un manu noskaņojumu vispār, pamanīju, ka jau kādu ilgāku laiku netieku vaļā no trim krāsām – dzeltenas, zaļas un oranžas. Tā laikam kaut kāda apsēstība. Ja man būtu teikšana, es visu pasauli apģērbtu saules dzeltenu, apelsīnu oranžu un salātzaļu 😀

Turpinot par darbiņiem, beidzot pabeidzu pirms kāda mēneša uzadītu vestīti Agatei. Bija jau tikai jāaptamborē, jāiešuj pogas un jāizmazgā, bet tomēr arī tas ir sasniegums, jo gadās, ka kāds darinājums iegulst atvilktnē nesašūts, bez pogām, gumijas utt., bet, kad pieķeries tam klāt, saproti, ka jaunkundze jau izaugusi no konkrētā apģērba.

Un, protams, paspēju arī ko jaunu iesākt – Agatei taps bieza pavasara jaka, ja es kaut ko nenolaidīšu grīstē, tad šoreiz ar kabatām un kapuci.