Diegu prieki un nedienas

Vispirms sākšu ar nedienām. Es jau vairāk-kārtīgi esmu jauši vai nejauši izmazgājusi savus vai bērnu adījumus veļasmašīnā, kopā ar kokvilnas krekliņiem. Rezultāts kā nu kuro reizi – atkarībā no adījuma sastāva – ja vairāk sintētikas, tad rezultāts daudz netšķiras no sākotnējā agregātstāvokļa, bet nu, ja tas ir kaut kas vilnīgāks…. ehhh… un šoreiz ir tas pēdējais variants. Silto un mīļo Montas merīnvilnas vestīti kādu rītu māte (t.i. es) iemetu vienā kaudzē ar meitu pidžammām.. Un rezultāts runā pats par sevi 😦

PIRMS –

Un PĒC –

Nu labi, ka vismaz Montas miega pelei der!

Kādu brīdi pārdzīvoju un tad ķēros pie adatām. Tapa jauna vestīte un šis tas pavasarim. Tā vieglāk pārciest pēdējo ziemas daļu – vienkārši to ignorēt un sākt posties pavasarim.

Un tad sākās “diegu trakumi”. Nu jau jaunākajai meitai pilns skapis, plus vēl lielās māsas mantojums. Bet mani pirksti kā traki – meklē ko atkal varētu apadīt. Tad nu iesākts vēl kāds jauns džemperītis Montas pavasara kolekcijai – bet vai meitētns to paspēs visu novalkāt? 😀

Meita man ļoti palīdz  – kā kaķēns pa diegiem ārdoties. Tad nu nākas biežāk adīkli vai tamborējumu nolikt maliņā.