Lai arī mazai māsai mantojumā no lielās palicis gana daudz drēbju, nevaru noturēties, neuzadot ko jaunu. Kopš Monta no pasīvas gulētājas palikusi par aktīvu grīdas šļūkātāju un rāpot mēģinātāju, aktuāls jautājums – lai uz aukstā lamināta tomēr būtu silti. Tad nu top vestes un džemperi – ja piedurknes paada pāris centimetrus garākas, tad varu būt droša, ka derēs līdz pirmajiem soļiem noteikti.
Tā kā es dievinu dziju a’la – dieszinkastursanāks, tad nu rezultāts ir raibāks kā dzeņa vēders 🙂
susurampapedam 
Dec 13, 2012 @ 12:23:30
Nav slikti 🙂 Man vecmamma arī pilnīgi ”uzsēdusies” uz šīm dzijām. Agrāk visas zeķes bija baltas, tagad – dieszinkastursanāks un vienkrāsainas dzijas pat vairs negrib redzēt.
Nu, bet Montai tie mati!!! Es speciāli noskatīju vīru ar bieziem un lokainiem matiem, bet vai man tāpēc meitas tik matainas? Ehh. 😀
Dec 13, 2012 @ 13:54:16
Nu matiem jau ir arī savi mīnusi. Matainā jaunkundze nav nekādā sajūsmā, ka ikreiz pēc vannas viņu fēno.
Bet dzija ir labā. Atceros, ka pamatskolas laikā pirmie adījumi tapa līdzīgi – tikai tad es zagu mammai vienkrāsainus kamoliņus, sagriezu pa kādam metram, tad miksēju, sēju mezgliņus un adīju, gaidot, kāds būs rezultāts 😀