Nu jau sākam aprast ar domu, ka esam četri. Abas rokas aizņemtas vienmēr 🙂 . Agate nemaz neļaus sevi apdalīt ar uzmanību.
Mana ikdiena – viena rokās, otra klēpī, viena ratos, otra pie rokas, vienu baroju, otrai lasu pasaku, vienu šūpinu, abām dziedu šūpuļdziesmu :D. Nevaru iedomāties, kā var sadalīt uzmanību trim vai četriem bērniem 🙂
Lielā māsa ir ļoti greizsirdīga un reizē liels palīgs. Bez viņas nekur 🙂
Uz balkona ienākusies pirmā raža… Laukus no Rīgas nevar izdzīt!
Šobrīd roku darbi nedaudz atlikti malā. Nedaudz tāpēc, ka tais īsajos starp brīžos, kad viena vai otra atvase guļ, vai, nedoddies, guļ abas!!!, esmu pamanījusies iesākt džemperīti Agatei. Viņai rudenī priekšā liels notikums – ies uz bērnu dārzu, tāpēc kāda jauna štātīte neskādēs.
Šorīt, kamēr Monta saldi čučēja, mēs ar Agati nolēmām padarboties pa virtuvi. Šobrīd, kad veikalā dažādus našķus var nopirkt pa pārdesmit santīmiem, reti kad sanāk ko uzcept – ja nu pa svētkiem. Nolēmām izcept vienkāršus cepumus. Sanāca arī 🙂 Un rezultātā man ir viela pārdomām…. Bērns parasti veikala cepumus var izēst veselu paciņu – mūsu pagatavotos – tikai divus ar pienu un teica – Viss… Nelielīšos – sanāca garšīgi, tā, ka tas nevarētu būt iemesls. Vienīgais secinājums – vainīgi E brīnumi un kaut kādi garšas pastiprinātāji???? Nolēmu, ka tas būs jāatkārto. Atceros, ka mēs bērnībā ar mammu ļoti bieži taisījām visādus brīnumnašķus – pat bez receptēm, mēģināsim arī mēs!
Šobrīd visvairāk pietrūkst brīvības. To manā vietā bauda Agate – guļ teltī, brauc uz mežu sēnēs, sauļojas uz nebēdu, peldās, brauc ciemoties… Ar maso māsu mēs pagaidīsim. Lai apveļas, tad jau atkal šausim dzīvē!
Sveicieni ne-vasarā 🙂
susurampapedam 