Uzšūt apģērbu meitenei? Nieki! Ņemam jebkuru auduma gabalu un taisam tik augšā! Vienalga kādas – ar puķītēm, zvēriņiem, punktiņiem, svītrām, zilu, zaļu, brūnu vai rozā… Tādā ziņā mēs, sievietes, esam ļoti priviliģētas. Cik daudz zināmi gadījumi, kad mazās māsas tiek pie lielo brāļu štātēm? Mēs jau neesam kaprīzas – varam uzvilkt i zilu kombinzonu, i džīnas ar mašīnām utt. Bet kā ir ar puikiem? Vai bieži redzēti indivīdi rozā jaciņā, kas palikusi no māsas? Stereotipi? Zilo/rozā tradīcijas??? Pašai gadījies, kad kādu bērnu visu laiku saucu par puiku, jo viņam ir tumši zils kombītis un cepure, un tad pati samulstu, kad māte rotaļu laukumā pasauc – Maša iģi sjuda!
Par to visu aizdomājos, kad saņēmu piedāvājumu pamēģināt uzšūt puikam bikses. Radās jautājums – kādas? Vai puiku mammas vēlas savas atvases līdz desmit gadu vecumam no galvas līdz kājām ģērbt tīri vīrišķīgos toņos ar atbilstošiem aksesuāriem – Makvīniem, mašīnām, lācīšiem, pirātiem utt.? It kā jau pieaugušo mode iet visiem stereotipiem krietni pa priekšu – vīrieši velk rozā, nēsā svārkus… bet mazo puiku mammas laikam vēl tam nav gatavas 😀 Un labi, ka man pagaidām nav dēla, jo es noteikti nenoturētos un uzšūtu pārīti puķainu ūziņu 😀
Un tad nu es mēģināju… bet necik tālu par stereotipiem netiku 🙂 Lūk vakarnakts darinājumi!






Runājot vēl par stereotipiem, atceros, ka lasīju kādu materiālu, kur teikts, ka pēc fen-šui tieši zilā un rozā esot tās krāsas, kas jau no zīdaiņa vecuma iekodējot sievišķīgās un attiecīgi vīrišķīgās rakstura iezīmes bērnā. Ej nu tu sazini! Mūsu senči (nu tad, kad vēl tas fen-šujs nebija izgudrots) visi skraidīja baltās linu ūziņās un raibos lindrakos un neviens neprotestēja 🙂