maskas

Meitai 4gadu ballīte – ar maskām.. Filcs, negulēta nakts pie šujmašīnas un gatavs! Atkal aizrāvos – turpinājums sekos…

edit copy edit paste

Dažreiz uznāk traka vēlme apģērbt visu ģimeni vienādi 😀 Papīša cepure netika kadrā, jo tā jau sildīja ausis.

Meitenes gatavas auKstās sazonas sākumam!!!

P.S. Uz svētkiem briest doma par vienādiem tutu svārkiem. Papītim tas atkal ies secen 😉

Aizrāvos ar “mazbērniem”

Kad meitas sakaujas, kura kuru lelli un kā liks gulēt, man atkal nākas sēsties pie šujmašīnas un tamboradatas. Un atzīšos – daru to ar milzu prieku. Pirmkārt, jātrennējas taisnas vīles dabūt gatavas un otrkārt – laikam pati neesmu gana savā laikā ar lellēm izspēlējusies 😀

Šis tas “mazbērniem”

Dikti jau nu liels un vasarīgs klusums. Bet tikko kā rudens smarža ienāk ielās, ābelēs briest āboli, tiek novākta kartupeļu raža un daļa no ģimenes uzsāk “skolas gaitas”, tā rokas prasa darbu un rezultāts nav tālu. Šoreiz šis tas maniem “mazbērniem”.

Bet pats lielākais jaunums ir tas, ka esmu sākusi skolas gaitas un iestājusies Burdas šūšanas skolā. Nu mērķis ir viens – iemācīties TO darīt pamatīgi, tā, lai nav jāsaka savām meitām – Nelien tuvu kadrā, lai neredz kleitas šķībās vīles 😀 Man aug divas princeses un ir liela vēlme, lai es varētu post un pucēt viņas tā, lai pašai būtu prieks un lepnums, bet meitām nebūtu kauns vilkt mugurā!

Turpinājums sekos…

Pagarināt, lai pagarinātu

Kārtojot meitas skapi, atradu divus pagājušajā gadā tapušus svārciņus, kas nepieklājīgi sarukuši, jo nu jau lielajai dāmai kājas krietni pastiepušās. Taču viduklī tie vēl der un valkāti arī ir pavisam nedaudz, tāpēc, lai netiktu kārtējā maisā “Tas māsai”, nolēmu tos pagarināt, lai pagarinātu to mūžu. Volānu vietā izvēlējos visvienkāršākās kokvilnas mežģīnes. Man iepatikās un līdzīgi pārveidoju arī vienu Agatei mīļu vasaras kleitiņu.

Tātad – Pirms:

Un Pēc:

Īstenībā šis process mani dikti aizrāva un es iemīlējos mežģīnēs. Tagad tik noturēties un neapmežģīņot visu ģimenes garderobi 😀

Otro iespēju T-krekliem!

Sakrājusies kaudze ar Tkrekliem, kas ziemas laikā “sarāvušies” 🙂 Dosim viņiem otro iespēju!

Turpinājums sekos… izejmateriālu gana vēl 😀

 

Vasarai gatavoties!!!

Uj, pienāca pavasaris, kā vienmēr negaidīti un nemanot. Un tagad bail, ka nenokavējam vasaru 🙂

Un tā –

2 lakatiņi – Ls, 0,69/gab – vietējā Maximā + pus stunda pie šujmašīnas (jaunākās dziesmu pavadījumā) top vasaras skrejamkleita vecākajai! Žēl, ka mazā – nu jau gandrīz gadniece -ir tik ļoti greizsirdīga uz šujmašīnu 😦

Tie paši lakatiņi, vēl pusstunda un superplānas un stilīgas īsbikses gatavas!

Diegu prieki un nedienas

Vispirms sākšu ar nedienām. Es jau vairāk-kārtīgi esmu jauši vai nejauši izmazgājusi savus vai bērnu adījumus veļasmašīnā, kopā ar kokvilnas krekliņiem. Rezultāts kā nu kuro reizi – atkarībā no adījuma sastāva – ja vairāk sintētikas, tad rezultāts daudz netšķiras no sākotnējā agregātstāvokļa, bet nu, ja tas ir kaut kas vilnīgāks…. ehhh… un šoreiz ir tas pēdējais variants. Silto un mīļo Montas merīnvilnas vestīti kādu rītu māte (t.i. es) iemetu vienā kaudzē ar meitu pidžammām.. Un rezultāts runā pats par sevi 😦

PIRMS –

Un PĒC –

Nu labi, ka vismaz Montas miega pelei der!

Kādu brīdi pārdzīvoju un tad ķēros pie adatām. Tapa jauna vestīte un šis tas pavasarim. Tā vieglāk pārciest pēdējo ziemas daļu – vienkārši to ignorēt un sākt posties pavasarim.

Un tad sākās “diegu trakumi”. Nu jau jaunākajai meitai pilns skapis, plus vēl lielās māsas mantojums. Bet mani pirksti kā traki – meklē ko atkal varētu apadīt. Tad nu iesākts vēl kāds jauns džemperītis Montas pavasara kolekcijai – bet vai meitētns to paspēs visu novalkāt? 😀

Meita man ļoti palīdz  – kā kaķēns pa diegiem ārdoties. Tad nu nākas biežāk adīkli vai tamborējumu nolikt maliņā.

Balti, gaiši un priecīgi!

Mums šogad daudz kas jauns – Montai pirmie Ziemassvētki, Agatei ilūzijas par rūķiem un vecīti, pirmā nepirktā, bet mežā atrastā eglīte, pirmie svētki bērnudārzā, pirmie svētki četratā un bērniem beidzot īsti balti svētki, tik balti, cik balti vien var vēlēties.

Lai jums arī visiem šovakar un pārējās svētku dienās silti – gan rokām un kājām, gan sirsniņām!

Džempītis lauku stilā

Lai arī mazai māsai mantojumā no lielās palicis gana daudz drēbju, nevaru noturēties, neuzadot ko jaunu. Kopš Monta no pasīvas gulētājas palikusi par aktīvu grīdas šļūkātāju un rāpot mēģinātāju, aktuāls jautājums – lai uz aukstā lamināta tomēr būtu silti. Tad nu top vestes un džemperi – ja piedurknes paada pāris centimetrus garākas, tad varu būt droša, ka derēs līdz pirmajiem soļiem noteikti.

Tā kā es dievinu dziju a’la – dieszinkastursanāks, tad nu rezultāts ir raibāks kā dzeņa vēders 🙂